pirmdiena, 2012. gada 19. novembris

Salt Lake City

Beidzot sazinoties ar komandu un iztaujājot puišus varam atkal dod, kādu ziņu saviem līdzjutējiem.

Ierodoties 2002.gada olimpisko spēļu pilsētā komandai bija dota nedēļa, lai apgūtu trasi, kas nebūt nav tas labākais variants, taču kopīgiem spēkiem tiekam ar lielajām niansēm galā, bet mazās, sīkās un svarīgās detaļas nepagūstam līdz galam pieslīpēt. Kā jau zināms trasē doti seši treniņbraucieni, kas ir ļoti maz trasē, kurā nav braukts, bet pienākot sacensībām jāsecina, ka komanda ir labi pastrādājusi un rezultāts pierāda, ka arī tik īsā laikā var iemācīties daudz, protams, klupšanas akmens šobrīd ir braukšana, precīzāk braukšana otrajos braucienos, kas pagalam neizdodas. Kas par vainu? Braukt, braukt un vēlreiz braukt, jo ir vajadzīgs nostabilizēt braukšanu.
Protams, kā ierasts cītīgi strādājam pie fiziskās formas uzturēšanas, kas ir nedaudz grūtāk kā ierasts, jo komanda atrodas teju 2000m virs jūras līmeņa un ir nedaudz grūtāk trenēties, kā arī nedrīkst pārtrenēties, lai nesanāk pretējs efekts.

Kopumā komanda ir apmierināta ar rezultātu, jo netika gaidīta divnieku konkurencē izcīnīta ceturtā vieta, kas bija neliels pārsteigums, pavērojot treniņu rezultātus, taču neliels rūgtums ir ar četrinieku sacensību iznākumu, bet nav laika atskatīties, jo priekša ir pats grūtākais uzdevums, proti, tikt galā ar olimpisko Whistleras trasi, kas nebūs viegli.

Novēlam komandai veiksmi, jo beidzot tā patiešam noderētu.


Divnieku rankings.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru